Saeima nosaka darba diskriminācijas aizliegumu seksuālās orientācijas dēļ
Created on Thursday, 21 September 2006 16:13 Written by Whopournnub
Grozījumi Darba likumā
Labklājības ministrija (LM) ir gandarīta, ka pēc vairāk nekā gadu ilgušām debatēm Saeimas plenārsēdē šodien, 21.septembrī, apstiprināti grozījumi Darba likumā...
Labklājības ministrija (LM) ir gandarīta, ka pēc vairāk nekā gadu ilgušām debatēm Saeimas plenārsēdē šodien, 21.septembrī, apstiprināti grozījumi Darba likumā. Saeima nolēma Darba likumā iekļaut darba diskriminācijas aizliegumu seksuālās orientācijas dēļ. Grozījumus šajā likumā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga bija atdevusi Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Par likumprojektu nobalsoja 46 deputāti, 35 bija pret, bet trīs tautas kalpi balsojumā atturējās.
Saeima neatbalstīja deputātes Ingrīdas Ūdres (ZZS) priekšlikumu, kura rosināja likumā ierakstīt vispārinātu diskriminācijas aizliegumu, norādot, ka "tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas".
Atbilstoši grozījumiem Darba likumā ir:
- pārņemtas ES direktīvu prasības vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai starp vīriešiem un sievietēm,
- iekļauts aizliegums tiešā vai netiešā veidā diskriminēt personu pēc seksuālās orientācijas,
- pilnveidotas uzteikuma pamata prasības, kā arī uzteikuma saskaņošanas procedūra ar arodbiedrībām.
Turpmāk darba pieņemšanas intervijās sievietēm nevarēs jautāt par grūtniecību, veicinot vienādas attieksmes principa ievērošanu. Apstiprināti papildinājumi attiecībā uz strādājošām grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, kā arī tām sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, nosakot, ka nodarbināt virsstundu darbā un nosūtīt komandējumā darba devējs var tikai ar viņu piekrišanu.
Apstiprinātajos grozījumos noteiktas tiesības darbiniekam pieprasīt nepilnu darba laiku bērna invalīda kopšanai līdz bērna 18 gadu vecumam. Pašreiz darbinieki var pieprasīt nepilnu darba laiku bērnu invalīdu kopšanai tikai līdz 16 gadu vecumam. Tāpat bērnu invalīdu vecākiem ir tiesības pieprasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu vasarā vai jebkurā citā laikā pēc viņa vēlēšanās.
Savukārt, lai uzlabotu darba vidi tajos Latvijas uzņēmumos, kuros nav iespējams visiem darbiniekiem vienlaicīgi nodrošināt pārtraukuma piešķiršanu, noteikts elastīgāks pārtraukuma regulējums. Tādējādi darba devēji, vienojoties ar darbiniekiem, darba koplīgumā varēs noteikt uzņēmumam piemērotu darba pārtraukumu grafiku.
Papildus iepriekšminētajam grozījumi precizē arī gadījumus, kad tiek izmaksāta vidējā izpeļņa, paredzot, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt vidējo izpeļņu darbiniekam tikai par to laiku, kad viņš atrodas apmaksātā ikgadējā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Šobrīd darba devējam ir jāizmaksā vidējā izpeļņa arī gadījumos, ja darbinieks pēc darba devēja rīkojuma pārbauda savu veselību ārstniecības iestādē, nodod asinis, piedalās darba devēja rīkotajā profesionālajā apmācībā u.c.
Grozījumi Darba likumā stāsies spēkā pēc tam, kad tos izsludinās Valsts prezidente.
21. septembris (2006)